Uzmanības centrā – mūsu praktikanti! #ZanePole

Es studēju mārketingu un tirdzniecības vadību biznesa augstskolā “Turība”. Ņemot vērā, ka esmu tikai pirmā kursa studente, vēl daudz ir priekšā. Būšu godīga, izvēli par šo skolu izdarīju tikai dažus mēnešus pirms pirmās augstskolas dienas. Šķirstīju cauri dažādām augstskolu mājaslapām un atdūros pie “Turības”. Nezinu kas bija tā lieta, kas uzrunāja mani. Iespējams doma par pašai savu uzņēmumu nākotnē.

Pirmo reize par prakses iespēju dzirdēju no tuva ģimenes drauga. Viņa pastāstīja par jauko kolektīvu un radošo darba jomu, tāpēc nolēmu pamēģināt un priecājos, ka to izdarīju.

Manuprāt, viena no vissvarīgākajām lietām uzņēmumā ir tā kolektīvs jeb komanda. Kurzemes Biznesa inkubatora kolektīvs ir tiešām jauks un izpalīdzīgs, vienmēr tiksi sagaidīts ar siltu smaidu un atbildēm uz grūtiem jautājumiem. Papildus jaukajam kolektīvam, mani piesaista arī darbu izpildes kārtība. Man patīk tas, ka Kurzemes Biznesa inkubators ir vieta, kur vari izpaust savu viedokli par tēmām, kuras tev interesē, pildot dažādus uzdevumus.

Esot šeit tikai pāris nedēļas, esmu apguvusi prasmes blogu rakstīšanā, mājaslapu administrēšanā un sociālo mediju satura publicēšanu. Bet viena no vissvarīgākajām lietām, ko iemācījos ir tā, ka lielākā daļa no mārketinga nozares būtības balstās uz tirgus izpēti, tai skaitā, konkurentuzņēmumu izpēti, potenciālo klientu izpēti un partenu izpēti.

Atceroties sevi bērnībā, man vienmēr ir paticis būt aktīvai. No sākumskolas līdz pat vidusskolai manu laiku aizpildīja tautu dejas un kaut kur pa vidu tam visam arī jāšanas sports. Tagad, kļūstot nedaudz vecākai, iespējas ir nedaudz sašaurinājušās. Vairs nav tādas iespējas pieteikties skolas pulciņos un ārpusskolas pulciņi prasa daudz laiku. Protams, vecais labais teiciens “man nav laika” ir tikai atrunas. Mēs katrs aizpildām brīvo laiku, kā paši vēlamies.

Mana mīļākā lieta, ko daru pēdējā gada laikā, ir nelielu līkumu izbraukšana caur Liepāju savā mašīnā. Varbūt kādam liekas dīvaini, taču, kad es braucu ar mašīnu bez nekāda mērķa, klausoties savu mīļāko mūziķi, jūtos mierigāka un priecīgāka kā jebkad.

Vinnēt loterijā...vai tik tas nebūtu jauki? Tik daudz iespējas, tik daudz lietu ko nopirkt, kur ieguldīt, ko izdarīt. Manuprāt tas nemaz nebūtu tik forši, jo tad tu nekad nespētu novērtēt lietas ko esi dabujis, jo tā dēļ nestrādāji un neieguldīji laiku.

Bet ja jau reiz mēs sapņojam par lielu loterijas laimestu, es noteikti lielāko daļu atdotu savai ģimenei un darītu visu, lai atvieglotu un uzlabotu viņu ikdienu. Protams, es noteikti arī aizbrauktu uz kādu skaistu vietu, iegādātos savu sapņu mašīnu un iespējams nopirktu zirgu. Tas ir lolots sapnis jau no pašas mazotnes.

Visvairāk es apbrīnoju savu mammu un omi. Viņas vienmēr ir bijušas tās, ar kurām no sirds varu izrunāties, kā arī apbrīnoju viņu neatlaidību un darba ētiku. Viņas ir tās, kuras vienmēr ir domājušas par citiem no sākuma un tikai tad par sevi. Es uzskatu, ka katrs cilvēks ir individuāls un īpašs, bet ja man būtu jāizvēlas, kuram cilvēkam es vēlos līdzināties, tad noteikti vienai no šīm sievietēm.

Es nezinu, kāpēc, bet visi vienmēr ir pārsteigti, ka esmu kreile. Man tas liekas ļoti normāli, bet laikam kreiļus citi reti satiek.

Nekad neiespaidojies un savas nākotnes izvēles neizdari, balstoties uz cita viedokli. Tas padarīs tevi par vāja rakstura cilvēku, kā arī ļoti neizlēmīgu. Ir svarīgi pašam saprast un izvēlēties, ko vēlies darīt tālāk.

Nav komentāru

Komentēt